Vai Tavas domas un viedoklis ir Tavs viedoklis? Kā masu mēdiji un apkārtējā vide iespaido Tevi, Tavas domas un uzskatus?

Šis raksts Tev pirmkārt liks aizdomāties par sevi, dažādām dzīves situācijām un nākotnes modeļiem. Šis raksts palīdzēs atbildēt uz jautājumu, kāpēc mēs pieņemam citu viedokli kā savu. Uzzināsiet par vairākuma varu. Sapratīsiet, kā to kontrolēt.

Lai  atbildētu uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem, apskatīsim vairākus avotus, viens no tiem, 1971.gada zinātniski populārajā filmā “Es un citi!”  Filmas uzņemšanā tika veikta virkne eksperimentu, kurus šobrīd aplūkosim.

Abas baltas

Viens no populārākajiem eksperimentiem ir ar nosaukumu “Abas baltas.” Eksperiments tika veikts ar bērniem. Trijiem no sarunātajiem bērniem, bija jāapgalvo, ka abas piramīdas, kas ir uz galda, ir baltas, lai gan viena bija melna. Lielākajā daļā gadījumu ceturtais bērns, kurš neko par to nenojauta, apgalvoja, ka abas piramīdas ir baltas. Uz nākošo komandu – paņem melno piramīdu, ceturtais bērns reaģēja pareizi. Neviens no bērniem nemācēja paskaidrot, kāpēc apgalvoja, ka abas piramīdas ir baltas – vienkārši tā gribējās.

Tas izskaidrojams ar to, ka mums ir svarīgi socializēties, apvienoties grupās, lai izdzīvotu, mēs gribam piederēt grupai.

5 fotogrāfijas

Ar studentiem tika veiks nedaudz sarežģītāks eksperiments. Studentiem tika parādītas 5 bildes, viņiem  bija jāpasaka, vai attēlos esošie cilvēki ir dažādi, vai vieni un tie paši. Septiņi sarunātie studenti aprakstīja kardināli atšķirīgas personas tā, it kā tā būtu 1 un tā pati persona. Vienā gadījumā pat bija jāapgalvo, ka vīrietis un sieviete ir viens un tas pats cilvēks. Pēc nosacīti ilgas “pārliecināšanas,” ļoti daudzos gadījumos izdevās pārliecināt astoto studentu par to, ka tie ir vieni un tie paši cilvēki. Studenti vēlāk aprakstīja savas sajūtas eksperimenta laikā. Sajūtas raksturoja kā sociālo spiedienu, kad cilvēks sāka atkāpties no sava viedokļa, jo citi loģiski un pārliecinoši pamatoja pretēju viedokli. Viņi sajuta pašsajūtas pasliktināšanos, ko varēja izsaukt “iešana pret savu viedokli.” Eksperimenta laikā redzams, kā cilvēks ar laiku burtiski salūzt un pieņem svešu viedokli. 2010. gadā eksperimenti tika atkārtoti, šajā konkrētajā eksperimentā tika izdarīti papildus secinājumi. Cilvēks, pieņemot apkārtējo viedokli, sev iestāsta, ka viņš pats ir pieņēmis lēmumu, lai gan pēcāk atzīst, ka grupa tomēr to ietekmēja. Atkārtotajā eksperimentā ļoti labi var redzēt, kā cilvēks šaubās, bet uz apkārtējā spiediena viņš meklē loģiskās ķēdītes, lai pieņemtu vairākuma viedokli. Tiklīdz loģiskās ķēdītes ir pietiekamas, cilvēks pieņem, ka jā, tas ir viņa viedoklis. Taču ir arī gadījumi, kad cilvēks grib radikāli atšķirties un būt pretēji visiem. Viens no eksperimenta dalībniekiem apgalvoja, ka visos piecos attēlos ir viens un tas pats cilvēks.

Lai arī cik muļķīgi nešķistu, arī starp 2010. gada eksperimentiem, bija studenti, kas apgalvoja, ka abas piramīdas ir baltas, tie nebija bērni, bet gan studenti.

Šādās situācijās cilvēkam ir grūta izvēle, piramīdas krāsa, vai vieta kolektīvā.

Apraksti cilvēku pēc fotogrāfijas

Ar studentiem tika veikts vēl viens interesants eksperiments. Studenti tika sadalīti 2 grupās. Abām grupām tika rādīta 1 un tā pati fotogrāfija. Studentiem bija jāapraksta cilvēks pēc fotogrāfijas. Vienā gadījumā studentiem teica, ka šis cilvēks ir noziedznieks, otrā gadījumā, ka šis ir zinātnieks. Variantā ar noziedznieku studenti cilvēku raksturoja ļoti negatīvi. Variantā ar zinātnieku pozitīvi. Mainījās tikai tas, kā tika uzdots jautājums, informācija, kura studentam tika iedota. Arī intonācija, sejas izteiksme un emocijas, kādā studenti aprakstīja cilvēku fotogrāfijā bija krasi atšķirīgas. 

Kad mums nav citas informācijas, mēs esam gatavi pieņemt svešu informāciju, kas mūs būtiski ietekmēs turpmāk. Tas pats var notikt arī brīdī, kad informācija ir pietiekami.

Atsakāmies no sveša viedokļa vai piekrītam tam, ietekmē mūs, jo mēs zaudējam domas brīvību, mēs neskatāmies uz lietām kā tādām, bet uz citiem, realitāte pazūd pārvēršoties halucinācijā. Lai kas arī nenotiktu, viena piramīda būs balta, otra melna.

Neviens nevar ietekmēt tavu viedokli, tikai Tu pats, izdarot izvēli par labu citu uzskatiem.

Eksperimenti ar pieaugušajiem

Trešajā filmā, kuru aplūkosim, “Viņi manipulē ar Tevi,” tika veikti ļoti līdzīgi eksperimenti, taču tika izmantoti pieauguši cilvēki. Visi no dalībniekiem sākotnēji apgalvoja, ka nepakļaujas manipulācijām, ka balstās uz personisko viedokli, taču eksperimentu gaitā pierādījās, ka tā viss nav.  75% no dalībniekiem vismaz reizi piekrita vairākuma viedoklim, lai gan domāja savādāk.

Eksperimentā ar bildi, kurā bija jāraksturo cilvēks, apstiprinājās identiska aina, kas bija iepriekšējos eksperimentos 1971. un 2010. gadā.

Kā papildus secinājumu no trešā avota var izcelt:

• Jo nepārliecinātāks cilvēks ir par kādu tēmu vai par sevi, ir nepietiekams pašnovērtējums, jo vieglāk viņš pakļaujas citu viedoklim.
• Jo lielāka ir grupa, jo spēcīgāks sociālais spiediens un lielāka iespēja, ka cilvēks piekritīs citu viedoklim.
• Jo autoritatīvāka grupa, jo grūtāk pretoties.
• Jo augstāks ir cilvēka status grupā, jo lielāka iespēja, ka viņš paliks pie sava viedokļa.
• Cilvēki vairāk pieņem citu viedokli, ja ir jāizsakās publiski.
• Vienas un tās pašas tēzes apgalvošana neskaitāmas reizes kādas grupas iekšienē tiek uztverta par taisnību. Tautā dēvēta par “zombēšanu.” Lielākoties tiek izmantots propagandā ar masu mediju palīdzību.

Kā papildus informāciju šai tēmai var aplūkot konformismu un klusēšanas spirāles teoriju.

Konformisms – Pielāgošanās, pretrunu notušēšana, pasīva pakļaušanās svešiem uzskatiem, valdošajai kārtībai.

Klusēšanas spirāles teorija. Saskaņā ar Klusēšanas spirāles teoriju, cilvēks, kurš sevi sajūt kā mazākumu, vairāk klusē un neizsaka savu viedoklī, līdz ar to it kā pievienojoties vairākumam. Klusēšanas spirāle ir parādība, kad indivīds maina savus uzskatus aiz bailēm no izolētības vai palikt mazākumā, jo viņš domā citādi nekā vairākums sabiedrības.

S.Batlers ir teicis: “Sabiedrība pērk savus viedokļus tieši tāpat kā pērk pienu, jo tas ir lētāk nekā turēt pašam savu govi. Tikai šeit piens galvenokārt sastāv no ūdens”.

Iespējams Tu šobrīd domā – nē šis nav par mani! Labi, lai tā būtu, bet nākošreiz, kad pieņem lēmumu par savu viedokli, atceries šo informāciju un aizdomājies!

Turēsim katrs pats savu govi, lai katrs no mums varētu dzert pienu, nevis ūdeni ar piena piegaršu!

Avoti.

1971 gada filma “Es un citi” (krievu val.)

https://youtu.be/_LYe58b-3HM

2010. gada filma

https://youtu.be/nhgmMaFSPsc

Filma “Viņi maipulē ar Tevi”

https://youtu.be/30_3UVNu7pk

https://lv.oxforddictionaries.com/skaidrojums/KONFORMISMS

https://www.britannica.com/topic/spiral-of-silence

https://labipt.com/spiral-of-silence-or-the-media-shut-us-mouth/

http://www.enzymes.at/download/mind_control.pdf